Skolas vēsture

 

  • 1964. gada 20.augustā tiek dibināta Preiļu bērnu mūzikas skolas.
  • 1964. gada 1. septembrī darbu uzsāk Preiļu bērnu mūzikas skola un tās pirmais direktors Jānis Teilāns (Rēzeknes mūzikas vidusskolas absolvents, aktīvs kultūras darbinieks, kordiriģents, folkloras ansambļu vadītājs) kopā ar dažiem skolotājiem palīdzēja apgūt iemaņas akordeona un klavieru spēlē 42 audzēkņiem. Mūzikas skolai tika nodotas dažas telpas Preiļu pilsētas kultūras namā.
  • 1965. gada septembrī Preiļu bērnu mūzikas skolā darbu uzsāka Santa Karina Oša – skolotāja ar Latvijas Konservatorijas izglītību, kura mācīja bērniem klavierspēli. Ieradās jauni speciālisti – Lidija Grauze, kura mācīja teorijas priekšmetus un klavierspēli, un Roberts Višķeris, kurš bija pūšamo instrumentu spēles skolotājs, tādējādi varēja sākt domāt par jaunas nodaļas izveidošanu.
  • 1968. gadā tika izveidota pūšaminstrumentu nodaļa skolā.
  • 1969. gada skolas mājvieta bija divstāvīga privātmāja bijušajā Komjaunatnes, tagadējā Aglonas ielā, kuru kā savu mazo un mīļo skoliņu atceras daudzi skolas absolventi. Kaut gan tās bija tikai desmit nelielas telpas, tomēr vietas pietika, un skolā valdīja omulīga un mājīga gaisotne.
  • 1975. gada 1. aprīlī skolas vadību uzņēmās Santa Karina Oša. Pamazām tika veidots pedagogu kodols, jo piesaistīt jaunus pedagogus nebija viegli. Liela daļa skolotāju nostrādāja tikai obligātos trīs gadus, daži pedagogi – tikai dažus mēnešus – līdz obligātajam iesaukumam dienestā, tomēr skola auga un paplašinājās, nedaudz vēlāk tika izveidota arī vijoļspēles nodaļa.
  • 1988. gadā tika atvērta Preiļu Mūzikas skolas Aglonas filiāle.
  • 1991. gadā tika izveidotas  filiāles arī Pelēču un Rudzātu pagastos. Daudzus gadus filiālēs strādāja speciālisti no tuvākām un tālākām pilsētām – Preiļiem, Daugavpils, Rēzeknes, mērojot daudzus kilometrus, lai nodrošinātu iespēju bērniem mācīties pie profesionāliem klavierspēles, akordeona un pūšaminstrumentu spēles skolotājiem. Mūzikas skolas filiāles darbojās pie vietējām vispārizglītojošajām skolām, tomēr līdz ar teritoriālo reformu un transporta izdevumu pieaugumu tās tika slēgtas.
  • 1990. gadā pašvaldība iedalīja Preiļu bērnu mūzikas skolai citas telpas bijušās partijas komitejas – plašas, ar iespējām katram skolotājam vadīt mācību stundas savā klasē. Ēkā bija arī kamerzāle un Lielā zāle, kura kādu laiku ‘tika dalīta’ ar dejotājiem.
  • No 2002. gada 1. janvāra skola tiek pārveidota par profesionālās ievirzes izglītības iestādi, kura īsteno profesionālās ievirzes mūzikas izglītības programmas.
  • 2002. gada 1. septembrī skolai tiek mainīts nosaukums – Preiļu mūzikas skola.
  • 2003. gada 1 aprīlī skolas vadību uzņēmās Preiļu mūzikas skolas pedagogs Alberts Vucāns, pateicoties viņa uzņēmībai Preiļus jau vairākus gadus saista draudzības un sadarbības tilts ar Franciju.
  • 2003. gada 1. jūlijā skolā tiek licencēta vizuālās mākslas programma, un skola kļūst par Preiļu Mūzikas un mākslas skolu.
  • 2012.gada augustā tiek licencēta programma Vokālā mūzika – Kora klase.
  • 2017.gada 24. augustā par Preiļu Mūzikas un mākslas skolas direktoru kļūst Edgars Znutiņš.

Skolas vadītāji

  1. No 1964. gada augusta līdz 1975.gada aprīlim Jānis Teilāns;
  2. No  1975. gada 1.aprīļa līdz 2003. gada 1. aprīlim Santa Karina Oša;
  3. No 2003. gada 1.aprīļa līdz 2017. gada augustam Alberts Vucāns;
  4. No 2017. gada augusta Preiļu Mūzikas un mākslas direktors ir Edgars Znutiņš.